Interesanti

Puika mežā atrada vilcēnu slazdā un palīdzēja viņam. Pēc 3 gadiem viņš atgriezās un…

Zēns mežā atrada vilcēnu slazdā un palīdzēja viņam. Pēc 3 gadiem viņš atgriezās. Līdz asarām aizkustinoši Mazā Vaņa bija mežziņa dēls. Tēvs mīlēja savu darbu un veica to ar visu savu dvēseli. Viņš savam dēlam ieaudzināja mīlestību pret dzīvniekiem. Tāpēc zēns nepavisam nejuta bailes no dzīvniekiem.

Viņš pazina mežu kā savus piecus pirkstus, tāpēc staigāja pa mežu par neko neuztraucoties. Un tā nu kādu dienu zēns saskārās ar mazu vilcēnu, kurš bija iekritis slazdā.

Vaņa atcerējās visu, ko viņam mācīja tēvs, un spēja atbrīvot mazo vilcēnu no slazda. Viņš uzmanīgi atnesa viņu mājās, kur tēvs spēja dzīvniekam sniegt pirmo palīdzību. Vairākus mēnešus vilcēns dzīvoja mežziņa ģimenē. Viņi viņu baroja un dziedēja brūces. Vaņa bija ļoti pieķēries vilcēnam, pat izdomāja viņam iesauku.

Tomēr tēvs pastāvīgi atgādināja, ka vilks nav mājas suns, to nevar pieradināt, un pienāks diena, kad viņš atgriezīsies mežā. Un tā tas notika, vilcēns vienkārši aizskrēja prom un neatgriezās mežsarga mājā. Lai arī Vaņa pārdzīvoja, viņš spēja pierast pie tā, ka viņa mīļotais vilcēns aizgāja.

Vaņa par šo lietu jau bija aizmirsis, jo bija pagājuši vairāk nekā 3 gadi. Tomēr kādu dienu viņš sastapa pieaugušu vilku ar saviem vilku mazuļiem. Dzīvnieka bija ievainots, viņš ar grūtībām varēja pienākt pie mežsarga mājas.

Vaņa šajā nogurušajā un ievainotajā zvērā atpazina savu veco draugu, kuru viņš reiz bija izglābis no slazdiem.

Vilks uzskatīja, ka persona, kas viņam savulaik palīdzēja, varēs parūpēties par vilka mazuļiem.

Vaņa un viņa tēvs nevarēja izglābt dzīvnieku, tomēr viņš piepildīja sava drauga pēdējo vēlēšanos. Par mazajiem vilku mazuļiem rūpējās mežsarga ģimene.

Avots